sēžu noskumis uz celma,
drāžu lazdas zaru drūms
Amsterdamā mana Zelma
koši baltais jasmīn krūms
vēl tā smarža izcirtumā,
skuju dūmiem līdzi dvan,
ak, tu, Zelmiņ mana dumā,
aizlaidies, kas sāp nu man
šekur līgo izcirtumi,
viegli dvēselei rūmi rast,
štrunts par to ka iziet dumi,
labāk neko nesaprast
Drāžu, drāžu savu lazdu,
strādāt negribas nemaz,
piebrauc saimnieks baltu mazdu,
vaicā, kā tad strādājas
Zelma pametusi mani,
saku tam un aizlūst balss,
šis man mobilo, tik zvani
Amsterdama vēl nav gals
signāls trubā viļņos jūtas,
Zelmiņ, dārgā mājās brauc,
ciešu mīlas sāpes grūtas,
jāzāģē vēl ar tik daudz,
šekur līgo izcirtumi,
viegli dvēselei rūmi rast,
štrunts par to ka iziet dumi,
labāk neko nesaprast
klusums nāk no Amsterdamas
jaušu vien kā Zelma dveš
vai no dzīves gludas rāmas
vienaldzīgs jau dzimtais mežs?
trubā Zelma buchu sūta
auss kā dullināta šalc
mīļais esmu prostitūta
ne vairs jasmīns koši balts
zinu kā tu mīli mani,
manis dēļ kā mežus gāz,
ja tev skumji, ņem un zvani,
ne uz celma lazdu drāz.
šekur līgo izcirtumi,
viegli dvēselei rūmi rast,
štrunts par to ka iziet dumi,
labāk neko nesaprast
Labāk savu lazdu drāžu,
dzimtā celma galiņā,
ne uz Amsterdamu gāžu,
lai drāž svešā maliņā.
---
Lyrics submitted by qwertys.
Lyrics provided by https://damnlyrics.com/